Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Skolnieku vidū, kuri izcīnījuši tiesības piedalīties Latvijas informātikas olipmiādes LIO-2009 fināla posmā, 40% - mūsu kursu kursanti un absolventi!

Uzņemšanas noteikumi.

5.-11.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu. Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas. Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 6428902. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

On-line mācīšana internētā!!!

Uzreiz kļuva skaidrs tehniskais ierobežojums: datu pārraidei tīklā audzēkņu datoros jābūt ne mazākai par 2 Mbit/sek. Aktīvi tiek izmantots Skype un citi programmatūras produkti. Vienas nodarbības ilgums 1,5-2 stundas. Plānots organizēt klasi ar 4-6 audzēkņiem. Nebūt nav noteikts, ka viņiem visiem ir jābūt no vienas apdzīvotas vietas.

Tie, kas vēlas mācīties internētā, var sūtīt iesniegumus uz adresi kursi@progmeistars.lv vai reģistrēties mūsu internēta mājas lapā nodaļā tiem, kas iestājas > reģistrēšanās testēšanai. Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

Attīstošas nodarbības matemātikā

Matemātikas nodaļā atkal darbu sāk grupa, kuras nosaukums minēts virsrakstā. Paredzēts, ka grupa sāks darbu 5.martā, nodarbības ceturtdienās no pulksten 16:45. Aicināti 7. - 8.klašu skolēni. Nodarbības vadīs A.Kaņevskis. Katra nodarbība notiek latviešu un krievu valodā.

Pasniedzējs A.Kaņevskis tā pamato izvēlēto tēmu: „Daži skolnieki izjūt bailes no matemātikas, un viņiem ir visai neliela zināšanu bagāža. Visas nelaimes sākas jau aritmētikas līmenī, kuru pārāk ātri nomaina ar algebru. Protams, algebras metodes — tas ir spēcīgs instruments un ir pienācīgā veidā jāiemācās tās lietot. Bet aritmētikai piemīt paliekoša metodiska vērtība. Tā skolniekam attīsta attapību, loģiku un galu galā parādās „pārliecība par rītdienu”. Tāpēc daudzu uzdevumu risinājuma metodes būs aritmētiskas.»

Šīs nodarbības ir bezmaksas!

Pierakstīties var: tieši kursos; izmantojot elektronisko pastu kursi@progmeistars.lv ; pa tālruņiem 67336035, 26428902.

Niklausam Virtam –75 gadi!

Rakstā izmantotie raksti: R.Bogatireva 10.03.2004.g. publikācija «МирПК», №03/2004, un K.Pešio 16.01.1998.g. publikācija «Открытые системы», №01/1998; http://www.inr.ac.ru/~info21/

Niklauss Virts (Niclaus Wirth) ir dzimis 1934.gada 15.februārī nelielā pilsētiņā Vintertūre Cīrihes priekšpilsētā. Kopš bērnības Virts aizrāvās ar tehniku, īpaši avio modelēšanu. Viņš burtiski sapņoja par debesīm. No modeļu būves Niklauss diezgan ātri pārgāja uz to distances vadības izstrādi.

Tas noteica viņa tālāko likteni — 1954. gadā Virts iestājās Cīrihes ETH (Eidgenoessische Technische Hochschule) elektronikas fakultātē. ETH viņš kļuva par bakalauru, pēc tam pārcēlās uz Kanādu, kur Kvebekā kļuva par maģistru. Turpat Virts aizstāvēja programmēšanas valodas Algol attīstības jautājumiem veltītu disertāciju. Pēc tam Virtu uzaicināja darbā Algola standartizācijas komitejā un vienlaicīgi uz Stenfordas universitātē docenta amatā. Pēc pieciem gadiem Virts kļuva par profesoru — tas notika jau Cīrihē, tūlīt pēc atgriešanās dzimtenē. Un šeit 1970.gadā parādās vispazīstamākā Virta izstrāde— programmēšanas valoda Pascal, kas

nosaukta par godu franču dabas filozofam Blezam Paskālam. 1979.gadā pasaule ieraudzīja Šveices autora jauno programmēšanas valodu - Modula -2. Bet arī Modula-2 nebija Virta jaunrades fināls programmēšanas valodu jomā. 1988.gadā tai sekoja Oberon, kas vēl vairāk paplašināja programmēšanas struktūras, moduļa un objekta koncepciju.No 1982. līdz 1984.gadam (bet pēc tam no 1988. līdz 1990.gadam) Virts vadīja ETH datorzinību fakultāti, bet no 1990.gada vadīja ETH Datorsistēmu institūtu (Institute of Computer Systems). Pensijā profesors Virts aizgāja 1999.gada 1.aprīlī, sasniedzis 65 gadu vecumu.

Par Pascal valodu neko nav dzirdējis laikam tikai tas, kurš nekad nav mēģinājis programmēt. Pascal — vienkārša un ļoti precīza programmēšanas valoda. Un tieši tas padara to par universālu valodu, kas derīga gan mācot programmēšanu, gan arī nopietnu projektu realizācijai. Faktiski šodien tā laikam gan ir vienīgā valoda, kas var pavadīt programmētāju visas viņa profesionālās dzīves garumā. Bet tajos gados Pascal bija interesanta arī kā viena no paškompilācijām, t.i., valodas kompilāciju tā uzrakstīja pati.

Drīz pēc pašas valodas izveidošanas 1973.gadā tika izdomāta virtuāla mašīna, kas veica abstraktu P kodu. Tas tika izdarīts, lai Pascal pārnestu uz dažādām platformām. Virtu nevar nosaukt par virtuālo mašīnu pionieri, taču Virts ievērojami popularizēja virtuālās mašīnas kā līdzekli koda pārnešanas ar mazākām zaudējumiem. Tagad mēs varam redzēt viņa darba rezultātu Java un .NET veidā. Pats Virts vēlāk teica: „Ja mums pietiku prāta paredzēt tādu notikumu attīstības mērogu, tad mēs pieliktu vairāk pūļu un centības, izstrādājot un dokumentējot P kodu.”

Taču Virts neapstājās pie sasniegtā, lai gan viņam neviens netraucēja atdusēties uz lauriem. Modula-2 valodā Virts ņēma vērā Pascal trūkumus, uz kuriem viņam norādīja kritiķi. Starp citu, viens no visdedzīgākajiem kritiķiem bija Braians Kernigans, kuram bija pavisam cita pieeja savā C valodā, kura savas attīstības gaitā un savu pēcnācēju attīstībā vispār kļuva visai tuva Virta valodām. Modula-2 tajā laikā bija labākā valoda drošu programmkompleksu izveidošanai, jo lieliski iemiesoja struktūras un moduļa programmēšanas idejas. Starp citu, interesanti, ka otra uz visdrošāko valodu pretendējošā, Ada, arī tika izveidota, pamatojoties uz Pascal. Un tieši šīs divas valodas visā pasaulē tiek atzītas par programmatūras izveidošanas līdzekli kosmisko aparātu borta datoriem, atomelektrostacijām, medicīnas ierīcēm un citām lietām, kur programmatūra ir ļoti svarīga.

Bet arī Modula-2, neskatoties uz tās labajām īpašībām, nebija Virta jaunrades fināls programmēšanas valodu jomā. 1988.gadā Virts radīja Oberon valodu — visi Pascal/Modula nevajadzīgie un neveiksmīgie līdzekļi no tās tika izņemti, bet pievienoto līdzekļu nepieciešamais minimums izdarīja valodu pār objektu - orientēto un ļāva realizēt uz tās pirmrindas operētājsistēmu Oberon OS, kuras ideja bija pamatā šodien tādai plaši pazīstamajai tehnoloģijai kā Java. Oberon valoda ir ļoti kompakta un viengabalaina – tās apraksts ietilpst tikai 16 lappusēs. Pie tam tika atrisināts uzdevums, kā izcelt (a) racionālo, (b) pārskatāmo, (c) universālo programmēšanas kodolu, tajā skaitā objektu, kurš varētu veidot pamatu jebkuras programmatūras izstrādei. Oberon valodā visspožāk tiek demonstrēta komponentu-orientēta programmēšanas (КОP) koncepcija. Pasaules programmēšanas industrijā KOP intensīvi tiek apspriesta kopš 90-iem gadiem un ir kārtējais solis programmēšanas tehnoloģijas attīstības solis pēc plašas objektu metožu pieņemšanas 80-jos gados. Internēta jauno iespēju kontekstā KOP koncepcija transformējās par tīklu pakalpojumu (Web services) ideju, kuru realizē vadošie programmatūru izstrādātāji.

Oberon iemiesoja N.Virta pieķeršanos sistēmas vienkāršuma principam. Visos Virta projektos vērojama viņa interese par iebūvētām vadības sistēmās: laikam gan tieši stingrās prasības pēc šādu sistēmu drošības no paša sākuma noteica N.Virta filozofiju attiecībā uz programmēšanu – vēl ilgi pirms tam, kad programmatūras drošums kā īpaši svarīgs tika apzināts biroju programmām. Daudzas reizes jau pierādīts, ka „tūļas” lielajos projektos ir neizbēgami – tāda ir cilvēka daba. Vienīgais paņēmiens, kā izvairīties no šādas kļūdas – izmantot adekvātus instrumentus, t.i., pienācīgā veidā konstruētas programmēšanas valodas un to kompilatorus, kas veidoti, izmantojot sistēmas matematizētas metodes. Nesējraķetes Arian-5, kuras vērtība bija apmēram 500 miljoni dolāru, sprādziens 40 sekundes pēc tās starta 1996.gadā, kā noskaidrojās, notika programmatūras kļūdas dēļ: viena no palīgprogrammām centās garu veselo vērtību pārveidot par īsu, nepārbaudot vērtības lielumu. Oberon kompilatori, starp citu, noklusējot atsakās kompilēt tādas programmas, uzskatot tās par kļūdainām, līdz ar to „bakstot degunā” projektētajam potenciālo kļūmju punktos.

Virts lielu uzmanību pievērš programmēšanas pasniegšanai. Lūk, ko viņš saka par šo tēmu: „Agrāk apgalvoja, ka Pascal valoda tika izstrādāta kā mācīšanas valoda. Lai gan šis apgalvojums ir pamatots, taču tās izmantošana mācīšanai nebija vienīgais mērķis. Īstenībā, es neticu tādu instrumentu un metožu sekmīgai izmantošanai mācīšanai, kuras nevar izmantot kaut kādu praktisku uzdevumu atrisināšanai. Pēc mūsdienu mērauklas Pascal piemita acīmredzami trūkumi lielu sistēmu programmēšanā, bet ... tas bija saprātīgs kompromiss starp to, kas bija vēlams, un to, kas bija efektīvs.”

„Kas attiecas uz mūsu priekšmetu – informātiku un programmēšanu datoriem – tad mācību iestādes galamērķim ir jābūt daudz plašākam par kādas programmēšanas valodas apgūšanu. Tam jābūt ne mazāk kā artefaktu projektēšanas mākslai, lai atrisinātu sarežģītus uzdevumus. (Artefakts (no latīņu val. – mākslīgi radīts) - parastā izpratnē ikviens mākslīgi radīts objekts. Red.) Dažkārt to dēvē par konstruktīvas domāšanas mākslu.

... Programmēšana, iespējams, ir postindustriālās ēras vissvarīgākā jaunā disciplīna.”